Attālinātais darbs lielai daļai strādājošo rūpes par datoru, interneta savienojumu un datu drošību pārlicis uz pašu pleciem. Ne visi uzņēmumi spējuši nodrošināt kvalitatīvu IT atbalstu un pat darbam nepieciešamo tehniku.
Tā kā darbs negaida un tas jācenšas paveikt arī neierastos apstākļos, atliek vien atrisināt ar datortehniku un drošību saistītos jautājumus saviem spēkiem. Skaidrs, ka ne visiem izdosies izveidot bankas līmeņa drošību, taču tas vairumam arī nebūs nepieciešams. Finanšu iestādēs šo darbu paveiks profesionāļi. Visiem pārējiem jāievēro daži svarīgi ieteikumi.
1.Izveidot drošu tīklu
Datu drošība mājās sākas ar droša tīkla izveidošanu. Tas nozīmē mājas WiFi aizsargāt ar paroli, lai tam nevarētu pieslēgties kaimiņi un cilvēki no malas. Bieži vien šo problēmu atrisina interneta pakalpojumu sniedzējs, kurš piešķir rūteri ar paroli, kas, turklāt, ir visnotaļ grūti iegaumējama ciparu un burtu virtene. Līdz ar to lietotāja uzdevums ir vien nenoņemt šo aizsardzību un bez vajadzības nepievienot viesu ierīces savam tīklam.
Nākamais solis - virtuālā privātā tīkla, jeb VPN programmas uzstādīšana. Šie risinājumi, kas parasti jāiegādājas kā vienreizējs pirkums vai jāabonē kā pakalpojums, nošifrē no datora uz darba serveri vai kolēģiem sūtīto informāciju. Pat ja kāds pārtver sūtījumu, izmantot nozagtos datus ir krietni sarežģītāk. VPN būtībā darbojas kā nocietināts tunelis jūsu mājas tīklā. Kamēr pārējie mājinieki apmainās datiem nedrošākā vidē, jūsu informācija ir labāk pasargāta.
Ja uzņēmums nav parūpējies par VPN programmu darbiniekiem un jūs savu naudu nevēlaties investēt, drošākais risinājums ir pieslēgties nevis mājas WiFi tīklam, bet gan darba mobilā telefona nodrošinātajam mobilajam tīklājam. Tajā jau tiek veikta datu aizsardzība un šifrēšana, turklāt daži viedtelefonu zīmoli iestrādājuši VPN risinājumu. Te gan jāpārliecinās, ka pieslēgumā iekļauts neierobežots datu patēriņš, jo jebkurš limits tiks ātri pārsniegts.
2.Regulāri atjaunināt programmas
Tā kā ļaundari nepārtraukti strādā pie jaunu vīrusu izgatavošanas, arī programmu izstrādātāji cenšas savus produktus pasargāt no jaunākajām ļaunprogrammām. Tādēļ ir ļoti svarīgi gādāt ne vien par antivīrusa programmu regulāru atjaunināšanu, bet gan jaunāko versiju iegūšanu pilnīgi visām ikdienā izmantotajām lietotnēm. Tas nenozīmē, ka diena jāsāk, pārbaudot, vai programmu versijas nav novecojušas. Dators parasti pats informē par pieejamo atjauninājumu, turklāt iestatījumos var atļaut, lai tas veic uzlabojumus automātiski, neprasot piekrišanu katrā reizē.
Windows 7 un Windows 8 operētājsistēmu lietotājiem ir pēdējais laiks pāriet uz jaunāku produktu, lai cik ļoti ērts un iemīļots šķistu pašreizējais. Vienkārši izstrādātājs vairs nerūpējas par veco sistēmu drošību, tādēļ tā ir vāji pasargāta pret ļaundaru uzbrukumiem.
Obligāta prasība ir izmantot labu antivīrusa programmu, kas laikus “izķer” uzbrucējus un brīdina, ja esat ieklīdis nedrošā tīmekļa vietnē.
3.Apgūt kiberdrošību
Ikvienam attālināti strādājošajam vajadzētu būt apguvušam kiberdrošības pamatus. Ja tas vēl nav izdarīts, uzņēmumi var nosūtīt darbiniekus uz atbilstošām apmācībām. Šobrīd tās pamatā notiek tiešsaistē, tādēļ strādājošie var papildināt zināšanas, neizejot no mājas. Turklāt ar pakalpojuma sniedzējiem var vienoties, ka apmācības notiek kolektīvam ērtā laikā.
Tikpat svarīgi ir digitālajā telpā ieslēgt kritisko domāšanu un analizēt, vai tiešām viss, ko jums piedāvā vai prasa tīmeklī, ir droši. Tas attiecas gan uz šaubīgām e-pasta vēstulēm no šķietamiem labdariem un «jūsu bankas», gan piedāvājumiem par velti lejupielādēt mūziku, filmas, spēles vai citus «labumus» vietnēs, kas nav produkta īpašnieku oficiālās lapas. Vēsture māca, ka mēģinot ietaupīt dažus eiro, var sanākt iztērēt simtiem un pat tūkstošiem vīrusu nodarīto problēmu novēršanā.
4.Glabāt datu kopijas mākoņos
Pat ja esat parūpējies par datora un tīkla drošību, vislabāk svarīgu datu kopiju noglabāt ārējā datu nesējā vai uzticamā mākoņkrātuvē, kas piedāvā informācijas šifrēšanu. Mākoņkrātuve ir pat labāks variants, jo tajā var uzglabāt vairākas kopijas. Ja ar vienu serveri notiks kaut kas nelāgs, informāciju varēs atgūt no cita. Savukārt ārējā cietā diska bojāejas vai nozaudēšanas gadījumā datus vairs neizdosies atgūt.